Florenskis

Krievu Pareizticīgās baznīcas priesteris Pāvels Aleksandrovičs Florenskis (1882—1937) — cilvēks-universitāte, cilvēks-ēra, cilvēks-visums. Vēršoties pie Pāvela biogrāfijas un galvenajiem darbiem, saproti, ka nav nevienas zinātnes jomas, kurā Florenskis nebūtu atstājis pēdas: teoloģija un filozofija, mākslas zinātne un lingvistika, etnogrāfija un antropoloģija, mineraloģija un inženierija… Un tajā nav tikai cilvēka prāta ģēnijs vai neapmierināta zināšanu alkas. Tajā vispirms ir — tieksme uz Patiesību. Un Patiesība necieš dalīšanu, tā atklājas tikai vienotībā un savienībā.

Mūsdienu sabiedrībai, uzskata autors, nepieciešama tāda personība, nepieciešams šāda apvienojoša talanta piemērs, veselīga pasaules uzskata, nepagurstoša tieksme uz Patiesību. Mācītāja nāve Pāvelam Florenskim, viņa Golgātas kāpšana kļuva par Pareizticības triumfu. Un viņa garīgā varoņdarba gaisma turpina mirdzēt visiem mums. Tieši tas iedvesmoja autoru uz grāmatas rakstīšanu.