Neklītas dvēseles

Cieš — tas nozīmē, ka tu vēl esi dzīvs.

Jans Vejs pamostas un saprot, ka joprojām ir slimnīcas pacients. Vienas nakts laikā viņš kaut kā ir novecojis par dažām desmitgadēm un tagad atrodas ģeriatriskajā nodaļā milzīgā slimnīcas kuģī, kas dreifē pa asi sarkano jūru, pilnu ar pretīgiem radījumiem. Tomēr cilvēku atliekas un jūras nimfas — tas ir nieks salīdzinājumā ar to, kas notiek kuģa dziļumos.
Ārstu nekur nav: viņu vietu ieņēmuši medicīnas roboti, no kuriem, protams, nav iespējams iegūt nevienu saprotamu atbildi. Tādēļ Jans Vejs kopā ar nelielu grupu tādu pašu pēkšņi novecojušo pacientu dodas izpētīt neizpētītos kuģa līmeņus, cerot atrast tur slēptos skaidrojumus notiekošajam.
Bet jo dziļāk viņi iekļūst kuģa iekšienē — un pašā iemeslā, kāpēc viņi tur atrodas, — jo vairāk noslēpumu atklājas, un katrs no tiem rada tikai jaunus jautājumus. Vienīgais, par ko Jans Vejs ir pārliecināts: jo vairāk viņš uzzina, jo mazāk saprot… un jo mazāk viņam gribas zināt patiesību.