Geiša Eiko

Seidži Tanidzakis «Geiša Eiko» — kādas mēs iedomājamies japāņu sievietes? Grezns zieds, kas uzplaucis uz tatami vai futona, izsmalcināts, maigs radījums, radīts tikai, lai sniegtu prieku vīriešiem, kalpotu viņiem un priecētu acis. Spriežot pēc seniem tekstiem, tādiem kā «Gendži stāsts» vai «Izumi Šikibu dienasgrāmata», tādas tās bija Heian laikmetā. Bet XX gadsimta sākumā viss mainījās. Izrādās, ka šiem ziediem bija paslēpti līdz šim brīdim asie ērkšķi. Japāņu rakstnieks Seidži Tanidzakis savā romānā «Geiša Eiko» raksta par spēcīgu, kaislīgu sievieti, kas neatzīst nevienu kompromisu savā mīlestībā, un par vīriešiem, kas iestrēguši ikdienā, apjukuši ģimenes strīdos, nenoteiktiem un vājprātīgiem.

Seidži Tanidzakis (1890–1971) — slavenā Tanidzakis Džun'itīro jaunākais brālis. Sāka nodarboties ar literāro darbību sava slavenā brāļa ietekmē un, kā literāts, sasniedza lielus panākumus. Viņš uzrakstījis vairāk nekā četrdesmit stāstus un stāstus, turklāt ieguvis slavu arī kā angļu literatūras zinātājs un kā lielisks tulkotājs.

Tulkojums no japāņu valodas A.A. Leiferta