Filozofiskie un ģeogrāfiskie darbi

Grāmata «Filozofiskie un ģeogrāfiskie darbi» pamatlicēja un ideologa euražianisma, izcilā domātāja, ģeogrāfa, vēsturnieka, ekonomista Pētera Nikolajeviča Savickā (1895 — 1968) ir veltīta viņa 130. jubilejai un attēlo domātāja uzskatu sistēmu, kas iemiesota vairākos darbos. Pirmo reizi publicētā krievu valodā darba «Krievu filozofija pirmsrevolūcijas periodā» atklāj viņa vēsturiski filozofiskos uzskatus un priekšrocības. Monogrāfija «Ģeogrāfiskās īpatnības Krievijā» nav izdota gandrīz simts gadus. Pirmo reizi pilnā apjomā tiek izdots darbs «Ģeogrāfiskais apskats Krievija-Eurāzija». Savickis to domāja kā īsu kopsavilkumu par saviem ģeogrāfiskajiem, teosofiskajiem un historiogrāfiskajiem uzskatiem.
Krievija kā tāda sākas, saskaņā ar Savicku, ar apvienošanos ar Ukrainu, ar Pētera Lielā valdīšanu, ar lielajām krievu ekspedīcijām — arktiskajām un apkārt zemeslodei, kad krievi atklāj Aleksandra I Zemi (Antarktīdu), izpēta Ziemeļu Ledus okeāna krastus, apgūst Tālā Austrumus, pakļauj Turkmenistānu. Tikai no šī brīža mēs runājam par Krieviju-Eurāziju, kas ir iegājusi jaunajā un jaunākajā vēsturē kā lielvalsts. Savickis iestājās par ekonomisko, politisko, kultūras īpašo pozicionēšanu Krievijai, par tās ceļa patstāvību, par rietumu pielūgšanas trūkumu. Viņš redzēja galveno bīstamību krievu kultūrai — sajūtā par savu otršķirīgumu, gandrīz vai otrās šķiras statusu, krievu elitu tieksmē atteikties no sava unikālā euražianisma ceļa. Galveno «palīgu» šādam pašapzināšanās pazeminājumam starp krieviem viņš uzskatīja neziņu — nezināšanu par ģeogrāfiju, vēsturi, savas valsts kultūru, nesaprašanu tās specifikas.
Grāmata ir papildināta ar speciāli sagatavotu ievada rakstu un plašiem komentāriem un ir adresēta filozofiem, ģeogrāfijas un vēstures speciālistiem un interesentiem lasītājiem.