Un meži mums ir klusi

Ceļš uz ciematu Mazie Ozēri sen jau būtu aizauguši ar zāli, ja vien nebūtu baumas par vietējo dziednieci Dārju. Semjons ir pārliecināts: zintniece nevar izārstēt to, ar ko nav tikuši galā pilsētas ārsti, bet viņa bērni uzstāj, un viņš piekrīt vienai vizītei. Tomēr «uzņemšana» neiet pēc plāna, un nu Semjons nolemj palikt ciematā. Bet kāpēc vietējie iedzīvotāji nav priecīgi par to? Visi baida ar vilkiem mežā...


Tomēr Semjons vilku nebaidās: ar visbriesmīgāko savā dzīvē — sievas nāvi — viņš jau ir saskāries. Vai viņam tikai šķiet, ka nekas briesmīgāks vairs nevar būt?