Smaidi, mākoņ!

Polīnei jau ir pieci. Visvairāk viņa mīl zīmēt uz asfalta ar krāsainām krītiņām.
Polīnei ir īpaša noskaņa: kad viņa priecājas, pagalmā spīd saule. Bet, ja viņa apbēdina, debesis uzreiz apmācas, sākas lietus. Viņas vecākais brālis Borja vai nu paslēpj mīļākās krītiņas, vai izsvaidās kurpes, vai zīmējumu nosauc par ķeburiem, un Polīnei šķiet, ka viņš to dara speciāli, lai visu sabojātu un apbēdinātu viņu.
Bet kādu dienu lietū Pola pamanīja kaimiņu meiteni Martu, kura pasargā ne sevi, bet mazu salvijas krūmu ar lietussargu. Tā sākas draudzība, kas maina visu.
Polīne ne tikai kļūst par labu draugu, bet arī mācas pārvaldīt savu noskaņu, uzzina, ka lietus nenāk dēļ viņas, un Borja ne vienmēr ir izsists, un ar viņu arī var draudzēties.