Anime fenomens "Titānu uzbrukums". Vēsture, atsauces un slēptās nozīmes kultūras visumā

«Cilvēki ir apsēsti ar domu, ka sienas spēj viņus sargāt mūžīgi. Lai arī pēdējos simts gados sienas palikušas neskartas, nav nekādas garantijas, ka tās neiekrīt šodien». — Levi Akermans

Vairāk nekā 10 gadus atpakaļ mēs pirmo reizi uzzinājām par Paradīzes salu, ko ieskauj sienas, kas aizsargā cilvēkus no titāniem. Visus šos gadus anime fani, aizturējuši elpu, vēroja bezbailīgā Erena Jēgera un viņa draugu piedzīvojumus.
Kurš no mums nesajuta līdzjūtību pret Levi grūto likteni, nesadusmojās uz Reinera nodevību, neizlaida asaru par Hanjin nāvi vai, visbeidzot, nesastrīdējās par to, kādam jābūt grandiozās epopējas noslēgumam?
Pakāpeniski «Titānu uzbrukums» kļuva ne tikai par mangu par postapokaliptisko pasauli, kas izdzīvo cilvēku līdzīgu kanibālu titānu uzbrukuma dēļ, bet arī par vienu no Japānas un pasaules popkultūras stūrakmeņiem. Karstās diskusijas, ko radījušas šīs vai citas nodaļas, un entuziasms par animācijas adaptāciju — spilgts tam pierādījums.

Klemans Drapo, profesionāls vēsturnieks un liels Isajamas radošuma fans, piedāvā mums vēlreiz iedziļināties kultūras visuma vēsturē ar savas grāmatas «Anime fenomens «Titānu uzbrukums»: vēsture, atsauces un slēptās nozīmes kultūras visumā» palīdzību un uzzināt:
- Kas slēpjas aiz Žana nedrošības, Sashas vienkāršības un Hitorijas maiguma?
- Kāpēc Sienu pasaule ir «kroņa spogulis» mūsu realitātei?
- Kā radās kultūras visuma ideja?
- Kāpēc par cilvēces ienaidniekiem kļuva tieši titāni?
- Ar kādiem darbiem Isajama iedvesmojās, strādājot pie mangas?

Un, pats galvenais — kāpēc jauniešu stāstā, kuru pasaule tika iznīcināta titānu kanibālu uzbrukuma dēļ, mēs redzam sevi?