Numenora krišana

Dž. R. R. Tolkīns, kā zināms, aprakstījis Otro laikmetu Viduszemē kā gadus, par kuriem «nav saglabājušās pārāk daudz ziņu». Tāpēc lasītājiem līdz brīdim nācās apmierināties ar aizraujošiem fragmentiem, kas atrasti «Gredzenu pavēlnieka» lapās un pielikumos, tostarp par Varas gredzenu radīšanu, Barad-dūras būvniecību un Saurona izcelšanos. Pilnīgāku stāstu izdevās pastāstīt tikai pēc Kristofora Tolkīna «Silmariliona» publikācijas. Lai gan lielākā daļa grāmatas attiecās uz Pirmo laikmetu Viduszemē, tās beigās bija divi stāsti, kas atklāja satricinošos notikumus, kas saistīti ar Numenora uzplaukumu un krišanu. Pacelts no Lielā jūras un dāvināts Viduszemes cilvēkiem par palīdzību Valar un elfiem uzvarēt Tumšo pavēlnieku Morgotu un viņa gūstīšanu, karaliste kļuva par ietekmīgu un bagātu centru Viduszemē; bet, pieaugot numenoriešu varai, neizbēgami tika sēts viņu krišanas sēkla, kulminācija kurai bija Pēdējā elfu un cilvēku savienība. «Nepabeigtās Numenora un Viduszemes pasakas» un divpadsmit sējumu «Vēsture» dāvāja lasītājiem jaunas ziņas, bet redaktors Braians Siblijs apkopojis šajā sējumā jaunu Otro laikmetu hroniku, kas izklāstīta, pamatojoties uz dažādiem Dž. R. R. Tolkīna tekstiem.