Tu smaržo kā saule

Mira Balta ir pieradusi dzīvot pēc principa "vispirms padomā, tad rīkojies". Tāpēc, labi padomājusi, viņa atsakās turpināt savu kūrorta romānu ar karsto spāni Mateo Blanko. Galu galā viņa ieradās Valensijā, lai palīdzētu savai draudzenei, nevis iemīlētos. Un tomēr ir jāatgriežas pie sava "nezināmā" Maskavā. Pat ja viņam uz viņu ir vienalga. Bet Mateo, gluži pretēji, visu savu dzīvi ir veltījis rīcībai: viņš nodrošina ģimeni, kopā ar labāko draugu vada biznesu, seko savai sirdij. Un tā burtiski pavēl viņam nepazaudēt Miru. Ko Mateo arī dara, dodoties no siltās Spānijas uz sniegoto Krieviju. Mira nav pieradusi, ka viņu novērtē un mīl visos viņas stāvokļos un noskaņojumos. Viņa nav pieradusi, ka kāds ir gatavs gaidīt, cik ilgi nepieciešams, lai pēc tam viņu apņemtu ar siltumu un rūpēm. Jautājums ir tikai viens: vai Mira beidzot spēs dot iespēju Mateo un nedomāt ne par ko citu, kā vien par mīlestību?<\/p>