Mihails Vrobelis. Uzvarētājs demonam

Mihaila Vrobelis personība it kā speciāli ir austs no pretrunām. Pastāvīgi dzīvojot starp mākslinieku brāļiem, draudzīgs ar daudziem — un norobežojies no visiem. Lepns, bet ne ļauns. Ārēji auksts un egoistisks — bet patiesībā smalki jūtīgs, spējīgs uz visuzticīgāko mīlestību un draudzību. Tendēts uz bohemas dzīvi — un pārsteidzoši strādīgs. Mākslas cilvēks, kas dzīvo 19. un 20. gadsimtu mijā, gandrīz vienaldzīgs pret gaidāmajām pārmaiņām un satricinājumiem, kas satrauca sabiedrību ar iepriekš neredzamu spēku. Šo pretrunu jucekli bieži skaidro ar psihisku slimību un Vrobelis radošumā saskata neprāta nospiedumu. Bet ir arī cita viedokļa — tieši radošums glāba radītāju, padarīja viņa personību tik spēcīgu, ka pat slimība ilgus gadus nevarēja to iznīcināt. Nav brīnums, ka Mihails Vrobelis tik daudz uzmanības un kaislības veltīja pasakainiem un mītiskiem radījumiem. Viņš pats bija pasakas varonis — reizēm skumjš, reizēm jautrs, dažreiz gaišs, bet beigās arvien traģiskāks. Un tomēr šajā pasakā nav runa par sakāvi un kapitulāciju pret tumsu, bet gan par uzvaru pār to.