Elizabete Teilore, viena no skaistākajām sievietēm un vispieprasītākajām aktrisēm pasaulē, ar burvīgu purpura acu skatienu, tika izcelta jau ar savu pirmo kino lomu, ko viņa nospēlēja desmit gadu vecumā. Viņas dzīve vienmēr bija pāri malām: pasaules slava un miljonu honorāri, asaru straumes un dārgakmeņu kalni, astoņas laulības un nebeidzami ģimenes skandāli, kaprīzes un dzelžaina griba, briesmīgas slimības un plastiskās operācijas, fars un provokācijas. Viņa kaitināja un apbrīnoja, saņēma divas „Oskara” balvas un tika nominēta gada sliktākās aktrises titulam. Viņa pastāvīgi piedzīvoja neapmierinātu dzīves alkas, kas bija postošas, kad runa bija par alkoholu, ātrās uzkodas vai tabletēm, bet katru reizi palīdzēja atdzimt pēc kārtējā likteņa trieciena. Viņa nekad nevaldīja savas jūtas un uzskatīja, ka nav nekas sliktāks par to, būt bezjūtīgai. Viņa uztrauca par sīkumiem, bet varēja riskēt ar visu, prata līdzjūtīgi izturēties, bija gatava aizstāt teroristu ņemtos ķīlniekus, bet pēdējos gados veltīja cīņai pret AIDS. Karaliskā Kleopatra, nepaklausīgā Katarīna, izlaidīgā alkoholiķe Marta - Elizabete Teilore, „svētā briesmonis” Holivudā, dedzīga komēta, kas atstājusi uz kinomākslas debesīm mūžīgu pēdu.
