108 zvanu sitienu

Katru Jaungada nakti tieši pusnaktī visos Japānas templos izskan 108 zvanu sitieni — pēc zemes grēku skaita, kas traucē cilvēcei sasniegt laimi un iegūt harmoniju. Katrs zvana sitiens atbrīvo vienu no šiem grēkiem, simbolizējot, ka ar jaunā gada sākumu sāksies arī jauna dzīve, brīva no nastām un ciešanām.

Sohara Mamoru piedzimis uz vismazākā no visām Japānas salām Jaungada naktī ar pēdējo zvana sitienu, un šis apstāklis mainīja visu viņa dzīvi. Viņš agri iemācījās labot visu, kas izgāja no ierindas. Un Sohara laboja ne tikai lietas — ar uzmundrinošu smaidu, ar labu vārdu vai ar saprotošu klusumu viņš pilnīgi bezinteresanti centās atbalstīt apkārtējos cilvēkus un atvieglot viņu sāpes. Sohara nezināja, ka ar savu eksistenci viņš ienesis kaimiņu dzīvē ticību maziem brīnumiem. Viņš pat nenojauta, cik daudz viņš nozīmēja saviem ciema iedzīvotājiem, līdz vēstule, kas ieradās pirms kārtējā Jaungada, nepagrieza visu viņa dzīvi kājām gaisā — un līdz visi salinieki neapvienojās, lai atmaksātu viņam par visu izdarīto labumu.