Levs Tolstojs un sieva

«Es un sieva, kuru es mīlu tā, kā neviens nekad nevienu nav mīlējis pasaulē. …Bet es visu zinu, un stingri apskauju viņu, un stingri un maigi skūpstu viņas burvīgās acis, kaunīgi sarkano vaigu un smaidošās sārtās lūpas…» Tā teica par Sofiju Andrejevnu Levs Nikolajevičs Tolstojs. Tikai absolūti... laimīgs cilvēks nevarētu uzrakstīt visģeniālāko frāzi par nelaimīgām ģimenēm. Noslēpumainā, pat daļēji biedējošā Tolstoja personība pievilka un turpinās pievilkt rakstniekus un lasītājus. Bet, raugoties uz klasika pēdējiem dzīves gadiem, uz viņa dīvaino bēgšanu, nevajadzētu aizmirst, ka Tolstoja jaunība un pieaugšana, viņa personīgā dzīve ir daudz neskaidrāka un pretrunīgāka. Savā slavenajā grāmatā Andrejs Šļahovs sīki raksta par lielo Lev Nikolajeviču un viņa pirmajā acu uzmetienā pieticīgo un klusā sievu.