Uz Polīnu

Pusizgāztajā villā uz kūdras purviem jaunais Hannes spēlē melodiju, ko pats ir sacerējis Polīnai, savai vienīgajai draudzenei. Viņam šķiet, ka izņemot viņus, četrpadsmit gadus vecos pusaudžus, un veco klavieri, šajā milzīgajā mājā nav un nebūs neviena.

Izaugot, Hannes ne tikai neatrod vajadzīgos vārdus un drosmi, lai atzītos Polīnai savās jūtās, bet arī izdara neapdomīgu soli, kas viņus šķir uz ilgu laiku. Pēc daudziem gadiem, kad Hannes nejūt neko, izņemot tukšumu, viņš saprot, ka viņam jāatrod Polīna. Un vienīgais, kas viņam var palīdzēt šajā jautājumā — tā ir viņas melodija.

Asprātīgs stāsts par izaugsmi, pirmo mīlestību, lēmumiem, kas dažreiz tiek pieņemti emociju iespaidā, bet neredzami ietekmē vairāku cilvēku dzīvi, un vēl — par mūziku, gaišu, vieglu, spējīgu izkausēt pat visaukstākās sirdis.