Želējot Artemīdu

Labākais draugs Maikla izdarīja pašnāvību. Viņš nespēj samierināties ar zaudējumu un vaino sevi notikušajā.

Ne mīlestība pret jaunāko māsu, ne gleznošana, kurai viņš sapņoja veltīt dzīvi, neizsauc viņā jūtas — tikai apsēstība ar mirušā drauga māsu atgriež viņu realitātē. Runā, ka viņa ir garīgi slima, bet kāpēc viņa šķiet visracionālākā no visām, ko viņš jebkad ir sastapis?

Viņu absorbē haotisku nakšu un nekārtīgu attiecību kaleidoskops, bet dažreiz caur blīvo miglu iznirst pagātnes ēna — miglains spoks meitenei, kas pazudusi no internātskolas, kurā mācījās Maikls. Policijas izmeklēšana ir nonākusi strupceļā — nav ne pierādījumu, ne aizdomās turēto, — bet pazudušās ģimene nolīgst privātu detektīvu, kurš apņēmies noskaidrot patiesību. Pat par savu dzīvību.