Tumšā flēta vadītājam

<\/p>\r\n

Pionieru nometnē <\/span>«<\/span>Bebrs» <\/span>bez pēdām pazūd trīsdesmit cilvēku grupa. Iepriekšējā vakarā no spēļu telpas dzirdēja flētas skaņas, bet no rīta uz dzīvojamā korpusa sienas parādījās uzraksts: <\/span>«AVEC QUE LA MARMOTTE».<\/span><\/p>\r\n

 <\/p>\r\n

Pēdējais, kurš redzēja bērnus <\/span>— <\/span>vadītājs Antons <\/span>Šaigins, mūziķis-flētists un visu maiņu mīļākais. Tomēr Antons nevar pastāstīt par notikušo: no rīta viņš uzvedas kā traks un nebeidz spēlēt uz iedomātās flētas.<\/span><\/p>\r\n

 <\/p>\r\n

Nometnē ieradies izmeklētājs <\/span>Stajevs noskaidro, ka bērnu pazušanai bija priekšā arī citi biedējoši notikumi. Un pati stāsts noslēpumainā veidā atgādina sen zināmo lietu par mirušajiem pionieriem…<\/span><\/p>\r\n

 <\/p>