Cigānu pasakas. Ikdiena un paražas, ticējumi, dziesmas un buramvārdi

Lai mēģinātu saprast tautu, ir jāiepazīstas ar tās pasakām, kas atspoguļo pasaules ainu, ikdienu, kultūru un ticējumus daudzu paaudžu garumā. Cigāni pieder pie vienas no noslēpumainākajām tautām pasaulē, kuru klejojošais un izolētais dzīvesveids kalpojis par pamatu aizraujošām pasakām un leģendām. Pateicoties neierobežotajam zinātniskajam interesam par mitoloģiju un Nikolaja Albertoviča Kuna (1877–1940) rakstnieka talantam, tālajos 1921. un 1922. gadā iznāca divi sējumi "Cigānu pasakas", kas pirmo reizi tiek atkārtoti izdotas simts gadus vēlāk. Grāmata ļaus lasītājam iepazīties ar cigānu pasaules ainu un ticējumiem un labāk saprast viņu kultūru. Par autoru Nikolajs Albertovičs Kuns (21. maijs 1877, Maskava – 28. oktobris 1940 vai 28. februāris 1940, Čerkizovo, Maskavas apgabals) – krievu vēsturnieks, rakstnieks un pedagogs, Maskavas Valsts universitātes profesors. Vispazīstamākā autora grāmata, kas uzrakstīta 1914. gadā, – "Ko stāstīja senie grieķi un romieši par saviem dieviem un varoņiem". Tajā Nikolajs Albertovičs otrais pasaulē un pirmais Krievijā izklāsta daudzus mītus par Senās Grieķijas dieviem pieejamā un aizraujošā formā. Pēc 1940. gada grāmata vairākkārt tika atkārtoti izdota ar nosaukumu "Leģendas un mīti par Senās Grieķijas" un tika tulkota galvenajās Eiropas valodās un bijušā PSRS tautu valodās.