Krisis sveša vecuma

Skumjas un prieks, bezcerība un cerības mijas Mašas Traub romānos, stāstos un pasakās, kura izcili debitēja 2007. gadā ar iekļūstošo un patieso romānu «Sakravies, mēs aizbraucam». Pēc tam sekoja vēl daudz grāmatu, kas bija gan homeriski smieklīgas, gan sāpīgi skumjas. Pēc dažām no tām — «Mātes pirmklasnieka dienasgrāmata» un «Māja dienvidos» — tika uzņemtas mākslas filmas.
Krājumā «Krisis sveša vecuma» iekļautas stāsti par dzīvi un nāvi, par brīnumiem, par tuviniekiem, kuri tā arī nekļuva tuvi, un par svešiniekiem, kas kļuva par tuviem. Šajā aizkustinošajā un godīgajā prozā ir vieta ironijai, smalkiem novērojumiem un tādām ikdienas detaļām, kurās atpazīsti savu stāstu.
Visi šī stāstu un skiču krājuma varoņi piedzīvo kādu krīzi. Katrs tiek galā pa savam — kāds pieņem klusēšanas solījumu, citi varoņi tic, ka cīnās ar savu nāvi armrestlinga duelī. Šajā grāmatā apkopoti ne tikai novērojumi par mūsdienu dzīvi, bet arī stāsti, kurus varētu uzskatīt par mistiskiem. «Es šo nelaimi uz pupām izsist», — teica mana vecmāmiņa, kad gribēja mani nomierināt. Manā ciematā, kur es uzaugu, uz pupām zīlēja. Un, ja tas ir mistika, tad ļoti laba.