Strops

Bezgalīgajā ledus tuksnesī Antarktīdā laiks it kā ir apstājies, nāve - tas ir sapnis, un nekas nepaliek apglabāts uz mūžīgiem laikiem. Tumšās un noslēpumainās Vordoga ezera ūdeņi, kuru mieru sargā ledus vairogs, kam ir četrdesmit miljoni gadu, bet drūmajās dziļumos guļ daudz senāka pilsēta, kuras īstais vecums nav pakļauts cilvēku kalendāram. Garais ledus miegs ir beidzies, un pirmatnējā tumsa mostas applūdušajās drupās, nesdama nāvi visam dzīvajam. Tas, kas šķita aizmirsta briesmīga leģenda, kļūst par realitāti. Klusi slīd ļaunas ēnas ledus pazemes kapenēs, uz pamestajiem priekšpostenī klīst citplanētiešu radību spoki, bet bezvārda un bezgalīgi pretīgi radījumi rāpo starp cilvēces pirmsākumu drupām. Viņi gaidīja mūžību, bet pat mūžība paiet, un tagad cilvēce ir iznīkstoša suga.