Baletniece no Aušvicas

Pēc starptautiskā panākuma ar savām memuārām "Izvēle" par uzturēšanos Aušvicā, Edīte Egera nolēma stāstīt šo stāstu citādi. Tā, lai to dzirdētu pat tie, kam ir grūti lasīt par holokaustu. Tā ir jauna grāmata, kas radīta, lai iedvesmotu, nevis biedētu. Egera... runā ar jaunās Edītes balsi, iemīlējušos, sapņojošu, meklējošu sevi. Atklāti un sāpīgi viņa no jauna atceras savu bērnību, pirmās jūtas un izdzīvošanas brīnumu traģiskos apstākļos, dalās ar savām sāpēm un cerību. Un atkal aicina: "Nav tik svarīga izvēle, ko es izdarīju sešpadsmit gadu vecumā, izsistā badā un šausmās, uz nezināmā sliekšņa. Nav manā spēkā mainīt pagātni. Svarīga ir izvēle, ko es izdaru tagad, — pieņemt sevi tādu, kāda es esmu, dzīvu nepilnīgu cilvēku, kuram ir raksturīgi kļūdīties. Pieņemt atbildību par savu laimi, turpināt dzīvot un gūt panākumus, katrā mirklī padarot mūsu pasauli nedaudz labāku."