Afanāsijs Fets

Nelaimīgie apstākļi, kādos piedzimis Afanāsijs Fets, dārmštates pilsētnieka dēls, lielā mērā noteica viņa atteikšanos no universitātes karjeras, šķiršanos no mīļotās, militāro dienestu. Cīņa ar likteņa sitieniem veidoja viņa "neērtos" raksturu un īpašo stāvokli literatūrā. Jaunie dzejnieki uzskatīja lirisko šedevru autoru par savu elku, bet liberālā sabiedrība - par "žēlīgu dzejnieku". Viņš tulkoja seno romiešu klasikas darbus un lasīja mūsdienu filozofu darbus, ieviesa progresīvu zemes apsaimniekošanu, kalpoja par pasaules tiesnesi, izteicās presē par izglītības sistēmu, kopienām, zemes pašvaldību.
Kas ir iemesls Feta uzmācīgajai tieksmei kļūt par Krievijas muižnieku? Kāpēc Aleksandrs II dāvāja "dzejnieku ķēniņam" rubīna gredzenu, bet Aleksandrs III padarīja viņu par kamergaru? Kā liriskais dzejnieks kļuva par veiksmīgu uzņēmēju? Kāpēc progresīvo muižnieku sauca par dzimtbūtniekam un cilvēku naidnieku? Kas viņu tuvināja ar Turgēņevu un Levam Tolstojam un sadusmoja ar Nekrasovu un Černīševski? Uz šiem jautājumiem atbild doktora filoloģijas zinātņu Mihaila Makejeva grāmata - pirmā detalizētā lielā dzejnieka, pesimistiskā domātāja un niknā publicista biogrāfija.