Koks Rūžikam

Reiz vāverēns Rūžiks atrada augstu un skaistu koku. Cik ļoti viņš priecājās! Tik lielisks koks – un tikai viņam vienam. Viņš šeit dzīvos, baudot klusumu, mieru un pilnīgu brīvību, un neviens-neviens viņam netraucēs!

Bet drīz izrādījās, ka šis brīnišķīgais koks patika... ne tikai Rūžikam. Par savu māju koku uzskatīja arī putni, kuri mīlēja atpūsties uz tā zariem. Un kāpuri, kuri ēda garšīgās lapas. Un kukaiņi, kuri dzīvoja zem mizas. Un zvēri, kuri nāca, lai pakasītu muguru pret raupjo stumbru… Nē, dalīties kokā ar kaimiņiem Rūžiks neplānoja. Tāpēc viņš nolēma doties meklēt citu māju – tikai sev vienam.

Patiesībā tālu aiziet viņam neizdevās. Pēkšņi Rūžiks iekļuva leopardu nagos, kurš, kā dīvaini, arī uzskatīja koku par savu, jo mīlēja atpūsties tā vēsajā ēnā. Turklāt plēsējs bija pārliecināts, ka visi koka iemītnieki arī pieder viņam, leopardam… Cik ļoti viņš kļūdījās. Neviens no kukaiņiem un mazajiem zvēriem, kas apdzīvoja koku, neuzskatīja sevi par neviena īpašumu. Apvienojot spēkus, viņi ne tikai izglāba Rūžiku, bet arī uz visiem laikiem izdzina leopardu.

Šī grāmata dos iespēju parunāt ar bērnu par svarīgām lietām: par vēlmi piesavināties un spēju dalīties; par dzīvi vienatnē un tuvā kaimiņattiecībā. Citiem vārdiem sakot, par dzīvi sabiedrībā, kopējā telpā, vai tā būtu ģimene, māja, vesela pilsēta vai pat visa mūsu planēta.

Turklāt ar šo grāmatu-attēlu var spēlēt kā ar vimmelbuku. Kurš spēs parādīt un nosaukt visus kukaiņus un zvēriņus uz koka? Bet šeit ir uzdevums visiem uzmanīgākajiem: sākot no pirmā izklāja, atrodiet grāmatā pelēko vāveri, kas visu ceļu slepeni vēro Rūžiku no biezās lapotnes.