Van Gogs. Pašiznīcis sabiedrībā

Šis ir neliels eseja, kas saņēmusi Sent-Bjēva balvu, franču rakstnieks, dzejnieks un dramaturgs Antonēns Arto (1896–1948) uzrakstījis pēc uzturēšanās psihiatrijas slimnīcā. Viņš veltījis savu tekstu cilvēkam, kurš mūsu kultūrā ir klasiskā neprātīgā ģēnija piemērs, — Vinsentam Van Gogam. Paša Arto pieredze ļāva viņam radīt personīgu, dzīvīgu un sirdsapziņas plēsto manifestu pret psihiatriju kā disciplīnu un tās sodīšanas metodēm. Autors apgāž tēzi par Van Goga neprātu, apgalvojot, ka sabiedrība, kas nepieņem nēnkonformismu un jebkādu atšķirību, pati rada tos, kurus apzīmē par garīgi slimiem, un dažreiz, kā Van Goga gadījumā, pat noved viņus līdz pašiznīcībai.