Bezkrāsainais Cukuru Tadzaķi un viņa ceļojumu gadi

Viņš bija jauns, par apkārtējo dzīvi zināja vēl ļoti maz. Un jauna Tokijas pasaule stipri atšķīrās no vides, kurā viņš uzauga. Megalopoliss izrādījās daudz lielāks, nekā viņš iedomājās. Pārāk liels izvēles klāsts par to, ko var darīt, pārāk neierasti cilvēki sazinās savā starpā, pārāk ātri rit dzīve. Tāpēc viņš nekādi nevarēja noregulēt līdzsvaru starp sevi un apkārtējo. Bet galvenais? Tajos gados viņam vēl bija kur atgriezties. Tu sēdi Tokijas stacijā „Šinkansen” un pēc pusotras stundas ierodies „neiznīcināmā harmonijas un draudzības bastionā”. Tur, kur laiks plūst lēni, un vienmēr gaida tie, priekš kuriem vēl var atvērt dvēseli. Par to, ka šī vieta bez pēdām pazudusi, viņš uzzināja otrajā kursā, vasaras brīvdienu laikā.