Daudz gadsimtu atpakaļ zemē, kur šalc augstas priedes un egles, un jūras viļņi sarunājas ar ezeru virsmu, izveidojās brīnišķīgas tautas leģendas. Tās sauca par runām un paaudzes tās nodeva no mutes mutē, lai XIX gadsimtā tās tiktu apkopotas vienā poēmā, ko sarakstījis somu valodnieks Elijass Lönnrots. Kalevala — saulainās un svētīgās zemes nosaukums, kur dzīvo varonīgi varoņi: te dzied savas pravietiskās dziesmas vecais, gudrais Vjainemēinens, un viss notiek pēc viņa vārda; te bezbailīgais mednieks, jautrais Lemminkaine, dodas lūgt roku tumšajā Pohjolas zemē; un te prasmīgais kalējs Ilmarinens kalpo brīnišķīgu dzirnavu Sampo, kas var apdāvināt savu saimnieku gan ar miltiem, gan ar sāli, gan ar zeltu. Varoņi dodas ceļojumos un veic varoņdarbus, uzvar ļaunumu un atjauno taisnīgumu – lai dzimtajā zemē būtu bagātība un laime, lai labs cilvēks nezinātu ļaunumu un bēdas. Leģendāro karēļu-somu eposu bērniem pārstāstījusi Aleksandra Ljubarska, bet ilustrācijās to iedzīvinājis Nikolajs Kočergins.
Populārakas
