Netiklas pērtiķi, pūķi, kas rij paši savus astes, uzpūstas galvas, ēzeļi, kas spēlē arfās, priesteri, kas skūpsta kādu dibenā, apgrieztie žonglieri…
Ko nozīmē visi šie attēli viduslaiku baznīcu fasādēs un seno manuskriptu laukos?
Maikls Kamils pēta savvaļas marginalās mākslas valstību, analizējot tās simboliku, funkcijas un sociokulturālo kontekstu, kas bieži paliek ārpus vairuma pētnieku redzesloka. Lasītājs uzzinās, kāpēc uz katedrāļu jumtiem novietoja garguļu un himeru statujas, kādu lomu spēlēja akrobātu un jokdaru attēli klosteru rotājumos, kā arī kāpēc garīdznieki, bruņinieki, zemnieki un prostitūtas kļuva par nepiedienīgu un smieklīgu skatu dalībniekiem viduslaiku grāmatu lappusēs un seno filozofu darbos.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta mijiedarbībai starp tekstu un attēlu, kā arī tam, kā marginalā ikonogrāfija atspoguļoja pasaules uzskatu un ikdienas dzīvi cilvēkiem tajā laikā. Grāmata būs interesanta gan mākslas vēstures speciālistiem, gan plašai auditorijai, kas vēlas dziļāk izprast viduslaiku mākslas tradīcijas