Nāve

Četri Jātnieki ieradās mūsu pasaulē, lai iznīcinātu cilvēci. MORS, ar kroni, kas uzlikts uz pieres. KARŠ, ar augstu paceltu tērauda zobenu. IZSALKUMS, ar pīpi un svariem rokās. NĀVE — drūma, ar tumšiem spārniem, kas salikti aiz muguras, ar lāpu, kas... dūmo ar indīgu dūmu. Viņi ieradās, lai nogalinātu mūs visus. Kad Nāve ierodas Lazārijas Gomonā un nogalina visus ar vienu sitienu, viņš negaida redzēt sievieti, kas palikusi dzīva. Bet Lazārijai ir neparasts talants: viņu nevar nogalināt — ne cilvēki, ne stihijas, ne pati Nāve. Viņa ir vienīgā dvēsele, ko Nāve nevar izsist no miesas. Vienīgā dvēsele, pret kuru viņš jūt neizturamu vēlmi. Paņemt viņu — lūk, ko viņš izmisīgi vēlas. Un ar katru mirkli šī vēlme kļūst arvien spēcīgāka. Beigas ir tuvu. Cilvēce ir lemta iznīcībai, un pat jātnieki nevar traucēt Nāvei izpildīt savu pēdējo uzdevumu. Viņu var nomierināt tikai Lazārija.