Visaukstākais ziema

Sapņojot vismaz vienu reizi pārkāpt aizliegumu, es pieļāvu milzīgu kļūdu. Kļūdu, kas šķita tik pareiza… Tajā naktī, kad mūsu ceļi ar Maiju uz īsu brīdi krustojās trokšņainā studentu ballē, abi vēlējāmies tikai viena: atrast patvērumu vētras laikā. Es biju pārliecināta, ka mēs vairs nesatiksimies. Un noteikti negaidīju sastapt Maiju savā pirmajā darba dienā, ieejot auditorijā kā praktikante. Tagad es atkal esmu spiesta skatīties šajās aukstajās, skumjajās acīs, kurām vajadzēja palikt ne vairāk kā atmiņā – lai arī patīkamā, bet iznīkstošā. Mūs neizbēgami vilka viens pie otra, un, kad Maijas pasaule mainījās uz sliktu, es nespēju atturēties un, neskatoties uz aizliegumu, pieglaudos vēl tuvāk. Šajā aukstajā ziemā mēs vēlējāmies tikai sasilt. Bet mums bija lemts izdegt liesmā...