Autoportrēts uz krievu pianīna fona

Vīnes kafejnīcā anonīms stāstītājs iepazīstas ar krievu pianistu Suvorinu. Kad viņš bija jauns un slavens, dzīvoja Leningradā, draudzējās ar lielajiem komponistiem, taču viņa dzīvi saindēja komunisms un alkohols. Stāstītājs ar apbrīnu klausās Suvorina stāstu, jo viņam labi pazīstams tas, par ko viņš runā. Jo biežāk šie divi satiekas, jo grūtāk kļūst atšķirt viņu balsis. Turklāt viņu iepazīšanās izrādās ne nejauša. Romāns par radošumu, vientulību un ģeniālumu, kā arī par bezprātību, ar kuru jāsaskaras, pieņemot vecumdienas. "Autoportrēts uz krievu pianīna fona" — literāra sonāte, veltīta mūžīgajam jautājumam par to, vai skaistums, mūzika un kaislība ir tādas upurēšanas vērti, uz kurām daži cilvēki ir spiesti doties to dēļ.