Klasiskā utopija

Paša utopijas ideja pieder vēl Platona laikam, kurš savā "Valstī" radīja pirmo Eiropas domāšanas vēsturē ideālā sabiedrības modeli. Tomēr literārās utopijas žanrs – proti, darbs, kas apraksta sabiedrību, kas ir nevainojami laimīga autora skatījumā – ir salīdzinoši jauns: tā tēvs-radītājs oficiāli tiek uzskatīts par izcilu britu humanistu 16. gadsimtā Tomasu Moru. Viņš arī dāvāja savam "brīnumainajam salām" (un vienlaikus visam žanram) nosaukumu "Utopija" – vai nu no grieķu "labā vieta", vai no grieķu "vietas, kuras nav". 
Kā tad lielie sapņotāji tālajā pagātnē iedomājās ideālo sabiedrību? 
Toms Morš pieļāva savā ideālajā sabiedrībā vergu esamību. 
Tomazo Kampanella piedāvāja šokētiem laikabiedriem ekscentriskas idejas par valsts bērnu audzināšanu. 
Frensiss Beikons izslavēja sabiedrību, kas pakļāva sev zinātnes sasniegumus – no "mūžīgā dzinēja" līdz telefonam. 
Un Sirano de Beržeraks radīja paradoksālu un smieklīgu pasauli, ko apdzīvo fantastiski radījumi… 
Sabiedrības, par kurām būs jāizlasa šajā krājumā, visticamāk, mūsdienu lasītājam nešķitīs "utopiskas" ierastajā nozīmē – bet jo interesantāk būs uzzināt, kā cilvēces laimi iedomājās pirms daudziem gadsimtiem.