Svaigs stāsts

Romāna «Svaigs stāsts» centrā ir ebreju ģimenes liktenis Krievijā no XX gadsimta sākuma līdz 1953. gadam. Romāna varonis Konstantīns Levins, nosaukts pēc Tolstoja varoņa, piedzimis romantisku-revolucionāru ģimenē. Viņa māte, kas nemaz neizskatījās pēc nogurušām no dzīves klasesbiedru māmiņām, bija viņam nevis audzinātāja, nevis uzraugs, bet draugs. Kosta ticēja tiem pašiem ideāliem, kā viņa vecāki. Akmeņi uz Marsa laukuma ar izsistām svinīgām vārdiem viņam bija svēti.
Viņam paveicās ar māti. Nepaveicās ar laiku. Dzimis Pēterburgā Februāra revolūcijas dienās, viņš pilnībā izjutis, ko nozīmē būt vēstures upurim.
Trīsdesmitie gadi, kad viņam piedāvāja atteikties no represētā tēva.
Lielā Tēvijas karš.
Bloķētais Leningrada.
Holokausts.
Tuvinieku zaudējums.
Antisemitiskā kampaņa četrdesmito gadu beigās – piecdesmito gadu sākumā, kad viņš kļuva par izsūtītu un viņam atņēma labāko draugu, mīļāko darbu. Pašu sevi. Jo izturēt visas tās ciešanas, kas uz viņa uzgāzās, ir pāri cilvēka iespējām.

Šī grāmata sākas kā klasiskā audzināšanas un pieaugšanas romāns un beidzas kā traģēdija – bezcerības un izmisuma traģēdija. Bet arī izmisumā ir vieta cerībai. Pieaug Konstantīna Levina dēls, tādējādi ir, kam pastāstīt nākamajām paaudzēm, kas ir noticis ar viņu tēviem un vectēviem. Tā, lai ticētu.