Gads Čuvašijā

Ar pandēmijas iestāšanos galvenais varonis uz gadu pārvācas no galvaspilsētas uz Čuvašiju, pie sievas radiniekiem, un nonāk nepazīstamā pasaulē, kas pakļaujas saviem iekšējiem likumiem. Novērojot mazo dēlu, kurš saprot un vienlaikus nesaprot vecāku dzimtās valodas — krievu un čuvašu, varonis neviļus salīdzina sevi ar bērnu, pētot vietējo dzīvesveidu un cenšoties pielāgoties neierastajai mentalitātei un jaunajam dzīves ritmam. Šis stāsts, rakstīts lēnā šukšina manierē, ir pilns jautriem dialogiem un paradoksālām tikšanām. Šeit nopietnais sadzīvo ar absurdo, un saprāta robežas šķiet svārstīgas, rezonējot ar īslaicīgo kovida realitāti.