Izdegušā zeme

Var izdzīvot kodolkarā… Var pamazām atjaunot iznīcināto saimniecību un sākt dzīvot, ik pa laikam skatoties atpakaļ un šausminoties par notikušo. Pat visupurīgākos un atsaldušos neliešus var, ja ne pāraudzināt, tad vismaz stipri saprast un ieviest uzvedības noteikumus. Un, skatoties pa logu, atkal priecāties par sauli, kas lec virs horizonta. Bet, kad pagājusī karš atkal pieklauvēs pie tavas durvīm un uz rītausmas debesīm mirgos svešu lidmašīnu ēnas, tu sapratīsi — nekas nav beidzies. Jebkurš nenogalinātais savā midzenī ļaunums noteikti atkal piecelsies un atkal nāks uz tavu zemi — iegūt to, ko iepriekš nespēja iegūt. Un tad tava roka ierasti stiepsies pēc ieročiem. Jo ne ar kādiem pārliecināšanas vārdiem un vienošanām nav iespējams apturēt ļaunumu. Tas baidās tikai no spēka…