Mēs to nepamanām 20 gados, cenšamies ignorēt 30 gados, bet tuvāk 40 gadu vecumam noteikti saprotam: mūs ir apmānījuši.
Nekādi XX gadsimta feministu sasniegumi nav palīdzējuši sievietēm tikt galā ar bezgalīgo mājas darbu apriti, kā arī ar stereotipu kaudzi, kas aug proporcionāli sveču skaitam uz kūkas. Neviena Teiloras Sviftas dziesma nav izskaidrojusi, ko darīt, kad, būdama tik stipra un neatkarīga, tu sasniedz vecumu, kad pat vāja un atkarīga vairs nav vajadzīga. Neviens tevi nav sagatavojis brīdim, kad no galvenā cilvēka katra bērna dzīvē tu kļūsti par "bezcerīgi novecojušu māmiņu".
Pastāvīgā kolumniste Independent, Telegraph un vairākos citos izdevumos Viktorija Smita ir pārliecināta: mēs varam visu mainīt. Bet, lai uzbūvētu sabiedrību, kurā sievietes nav spiestas skriet pakaļ pastāvīgi mainīgajiem skaistuma standartiem, kurā sieviešu mājas darbs tiek novērtēts ne mazāk kā darbs birojā, un kurā mātes loma ir privilēģija, nevis pazemojošs pienākums, vispirms ir jāatzīst: jauni un veci, bagāti un nabagi, mājsaimnieces un biznesa dāmas, mēs visi esam vislielākās kopienas uz Zemes locekļi.
