Uzņēmīgs un nebaidīgs no jaunumiem meistars, Saitjō ievērojami atjaunināja dzejnieka vārdu krājumu un pirmo reizi ieviesa japāņu dzejā klejotāja tēlu. Vēl dzīves laikā par Saitjō ceļojumiem tika radītas leģendas, bet pēc viņa nāves uz viņa dziedātajām vietām sāka notikt svētceļojumi. Īpaša vieta dzejnieka radošajā darbībā ir dzejoļu grāmata „Kalnu māja”, kuras liriskais varonis, brīvprātīgi izvēloties izsūtījumu, dzejnieks-filosofs, sēro par spiesto vientulību, bauda apkārtējās dabas skaistumu un apbrīno mainīgās gadalaiku ainavas, kas ir piesātinātas ar ziedošu ķiršu krāsām un majestātisku kalnu virsotņu mieru. Saitjō dzeja ir saprotama un vienkārša, taču aiz tās slēpjas izsmalcināta eleganse un meistarība, ar kuru meistars savijis atsevišķus vārdus un rindas vienotās darbos.
Populārakas
“AST” izdevniecība iesaka
