Vereteno Babu-Jagi. Bolšuhā pār raganiņām, svētku zīlēšana, rituālie sitieni un sieviešu iniciācija krievu pasakās

Ļaunā vecenīte no meža biezokņa, kura vienmēr cenšas pievilināt varoņus pie sevis uz mājiņu un tur iznīcināt... Šādu Babu Jagu mēs atceramies no bērnības, bet vai viss ir tik vienkārši?
Parastie pasaku tēli un sižeti mums parādās pavisam citā gaismā, ja uz tiem paskatāmies caur senajiem iniciācijas rituāliem.
Kāpēc Baba Jaga dzīvo biezajā mežā, bet Princesīte-ķirzaka — purvā? Kāpēc galvenā varone pasakā "Morožko" atsakās teikt, ka viņai ir auksti, bet Krosiņa-Havrošiņa aprok mīļās govs kaulus?
No šīs grāmatas jūs uzzināsiet, iespējams, par visnepārprotamiem pasaku varoņiem.


Baba Jaga prot pārsteigt. Kādā tikai viņa nav pasakās — gan dāsna burve, kurai īstiem varoņiem vienmēr ir brīnišķīgas dāvanas, gan burvju ķēvju saimniece, gan vecmāte, gan amazoniete, kas uzvar varoņus. Bet šajā grāmatā mēs apstāsies tikai pie vienas no viņas izpausmēm — priesterienes. Galu galā Baba Jaga palīdzēja meitenēm kļūt pieaugušām un dalījās ar tām savās noslēpumainajās zināšanās.
Jūs, iespējams, esat pamanījuši, ka galvenā varoņa vārdu es rakstu divos vārdos, lai gan vārdnīcās pieņemts variants "Baba-jaga". Šajā lēmumā es balstījos uz analoģiju ar Lielo Māti, jo Jaga kalpo sieviešu dievībai, palīdzot meitenēm apgūt uzvedības noteikumus, aizliegumu sistēmu un — galvenais — kļūt par pieaugušu cilvēku, ar kuru rēķinās sabiedrībā.
Sieviešu iniciācijas tēma ir pētīta diezgan maz. Vēršanās pie kāzu folkloras, pie vēsturnieku un valodnieku pētījumiem ļauj paplašināt zināšanas par šo problēmu, un daudzas pasakas iegūst jau pavisam citu skanējumu. Tās pārstāj būt stāsti tikai maziem bērniem, iegūst interesantas, bet dažreiz arī biedējošas detaļas.