Šobrīd ļoti daudzi runā par līderību. Bet kādus līderus redzējis Šrila Prabhupāda? Šeit mēs runāsim par piecdesmit vērtībām un prasmēm garīgā sabiedrības līderim, kuras viņš vairākkārt uzsvēra savās grāmatās un sarunās.
Kāds varētu domāt, ka vārds "līderis" norāda uz kādu, kurš vada sabiedrību vai organizāciju, un, ja es neesmu šādā stāvoklī, tad šī grāmata man nav aktuāla. Tomēr tas nemaz nav tā. Patiesībā praktiski katrs cilvēks, apzinās viņš to vai nē, dabiski jau ir līderis kādam: saviem bērniem, ģimenei, grupai, sabiedrībai utt.
Patiesā cilvēces civilizācijā līdera lomu vienmēr ieņēmuši augsti garīgi attīstīti cilvēki. "Šrīmad-Bhāgavatam", 5.5.18, teikts sekojošais: "Tas, kurš nespēj izglābt savus padotos no dzimšanas un nāves apļa, nav pelnījis kļūt par garīgo skolotāju, vīru, tēvu, māti vai pusdievu, kam pielūdz parastie mirstīgie".
Tātad, ko tas nozīmē — būt garīgajam līderim tēva, mātes, grupas vai sabiedrības lomā? Kad mēs dzirdam vārdu "līderis", prātā parasti rodas attēls par cilvēku, kurš ir it kā "kungs" kādai grupai cilvēku. Tomēr tas ir izkropļots, mums uzspiestā materiālā pasaules kultūra izpratne par līderību. Patiesais garīgais līderis vienmēr paliek pazemīgs kalps un students, kādu stāvokli viņš arī ieņem. Kā tad ir iespējams apvienot šos, šķietami, nesavienojamos jēdzienus: "līderis" un "kalps"?
Šajā grāmatā, ņemot piemēru no pilnīgā garīgā līdera Šrila Prabhupāda un paša Kunga Krišnas, mēs varam mācīties šo noslēpumaino garīgās līderības mākslu, vai mākslu būt veltītam.
-medium.webp)
