Kņaziskās Krievijas kari

No pirmajiem gadiem pastāvēšanas Senkrievu valsts veica militāras darbības dažādos virzienos: hazāri un pečenegi, polovci un jātvingi, ungāri un vācieši, romieši un bizantieši, mongoļi un lietuvieši - zobens no Rietumiem un zobens no Austrumiem daudzu gadu garumā turpināja apdraudēt Krievijas zemi.
Šajā grāmatā vispusīgi tiek pētīta Krievijas valsts militāri politiskā attīstība kopš tās izveidošanas 862. gadā līdz XV gadsimta vidum - laikam, kad sāka valdīt lielkņazs Ivans III, kurš atjaunoja Krievijas valsts suverenitāti. Saistībā ar to autoram bija sarežģīts uzdevums - apskatīt ne tikai visas nozīmīgās karus šajā periodā, bet arī Krievijas bruņoto spēku struktūru - to pamatu veidoja draudzes karaspēks.
Tikai pašā pēdējā pētāmā perioda beigās sākās armijas pārstrukturēšana, kuras laikā bijušie draudzes karavīri, sīkie kņazi un bojaru vassali pārvērtās par valsts kalpotājiem - īpašniekiem, kuri saņēma nosacītu zemes turēšanu, ko apdzīvoja zemnieki.
Šim uzdevumam atbilst arī grāmatas struktūra. Pirmajā tās daļā ir sniegts detalizēts stāsts par kariem un bruņotiem konfliktiem pirms mongoļu laika un ordu valdīšanas pār Krieviju, otrajā daļā tiek sniegti un analizēti avotos saglabātie dati par Krievijas karaspēku komplektēšanu, bruņojumu un apgādi, nepieciešamo militāro prasmju un zināšanu iegūšanu, kā arī sniegti dati par vispazīstamākajiem senkrievu karavīru kārtas pārstāvjiem.