Vera Ermoļeva

„Vitebskas Džokonda“ Vera Ermoļeva nāk no muižnieku-narodņiku ģimenes, lieliski pārzina Eiropas mākslu, mācījās M. Bernšteina darbnīcā un piedalījās krievu Dada — pulciņā „Asinsizliešana bez asinsizliešanas“. Viņa kļuva par K. Maleviča labo roku Unovisa, enerģisku Ginhuka darbinieci un plastiskā reālisma teorētiķi. Neskatoties uz smagu slimību (visu mūžu Vera Mihailovna gāja ar spieķi), viņai bija reta enerģija un dzīvesprieks, viņa pievilka un organizēja jauniešus, daudz un viegli strādāja. Šīs īpašības ļāva viņai pēdējos gados kļūt par svarīgu mākslinieci Lebedeva Detgizā, noformēt desmitiem grāmatu — tostarp savu draugu-oberiutu tekstus. Ermoļevas ceļš tika „apstādināts skrējienā“ — kopā ar notiesāto un bojā gājušo mākslinieci Karlagā 1937. gadā izzuda arī viņas laikmets. Bet, ja avangarda glezniecības mantojums varēja pazust vai desmitiem gadu gulēt mapēs, tad grāmatas dzīvo izkliedētu dzīvi tirāžā. Tās arī ir trauslas — mazi litogrāfiski lapas uz skavas — un pēc gandrīz simts gadiem, saliktas kopā, tās izskatās kā gleznieciska panorāma lielā laikmetā. Šajā izdevumā iekļauts V. Ermoļevas radošuma apraksts mākslas pētniecei Antoninai Zainčkovskai, izsmeļošs pašreizējais dokumentu un mākslinieces tekstu kopums un neliels viņas grāmatu grafikas katalogs.