Jūtos ļoti nestabili...

«Jūtos ļoti nestabili…» — vārdi no Ivana Buniņa atmiņām par dienu 1933. gadā, kad viņam tika pasniegta Nobela prēmija. Buniņš runā par nestabilitāti gan rakstnieka slavas, gan dzīves svešā zemē, gan cilvēka dzīves vispār. Šīs grāmatas pamatu veido Buniņa publicistika un memuāri, kas rakstīti pēc viņa izbraukšanas no Krievijas 1920. gadā. "1920. gados Buniņš kļuva par vienu no spilgtākajiem krievu trimdas publicistiem. Publicistika saglabājās viņa radošajā darbībā arī vēlāk, jo viņš galvenokārt atcerējās par Krieviju — un rakstīt bez emocijām par to, kas notika ar dzimto zemi, viņš nevarēja un negribēja". Dmitrijs Nikolaevs, Elena Trubilova