Kailie dēmoni

Ljanka dzied, nodarbojas ar peldēšanu, mācas arābu un japāņu valodu. Izskatās, ka viņas vecāki ir gatavi maksāt par jebko, lai viņu meita "izņemtu visu no dzīves"… un retāk būtu mājās.
Mārks visu laiku pārvācas no viena pilsētas uz otru, jo māte kārto savu personīgo dzīvi. No malas viņš izskatās kā balta vārna, draugu viņam nav.
Kādā dienā šie divi satiekas, un sapnis par Zilo ezeru — vietu, kur sen senos laikos Mārku veda īstais tēvs, — kļūst par kopīgu. Atliek tikai atrast to pašu ezeru, kura nav kartē.
Bet labi izstrādātais plāns vieglai un drošai bēgšanai ar bankas karti rokā no paša sākuma iet postā. Tagad tā ir īsta avantūra, un, lai nokļūtu galamērķī, ir jāturas cieši viens pie otra.
— Cilvēki viens otru nesaprot. Ir tāds likums visumā. Vecāki nesaprot bērnus, skolotāji nesaprot skolēnus… nu, un tā tālāk.
— Bet mēs taču viens otru saprotam?
— Tāpēc mēs neesam cilvēki, bet kailie dēmoni.