Atgriešanās Osvencimā-Birkenau

1944. gada martā Žinette Kolinka 19 gadu vecumā kopā ar savu tēvu, jaunāko brāli un brāļadēlu tika deportēta uz nāves nometni Osvencimā-Birkenau.

Viņa kļuva par vienīgo ģimenes locekli, kurš atgriezās atpakaļ. Pēc ilga laika pēc Otrā pasaules kara beigām un neskatoties uz tik traumējošu, reizēm neizprotamu parastam cilvēkam pieredzi, Žinette atrada sevī spēku patiesi un bez piepūles pastāstīt par to, ko viņa redzēja un pārdzīvoja.

Par necilvēcīgiem apstākļiem, kuros viņai nācās eksistēt, badu un nežēlību.