Atrasts, dzīvs! Piezīmes par meklēšanas vienību LizaAler

Mežs, kurā vasarā tik jautri vākt sēnes, šķiet pazīstams kā savi pieci pirksti, bet dzimtā pilsēta ar tās ielām un skvēriem ir neliela un mājīga. Līdz brīdim, kad kāds tajā apmaldās: tuvs cilvēks, labākais draugs, kaimiņš, kāda vecmāmiņa vai svešs bērns. Šī grāmata ir par to, kā cilvēki meklē un atrod, kā mācās konstruktīvi līdzjust un rīkoties pat vistrauksmainākajās situācijās. Tā ir vienlaikus žurnālista piezīmju grāmata un brīvprātīgā dienesta „LizaAler” dienasgrāmata, kas dara visu, lai pazudušais cilvēks nepazustu. Kā tas ir būt meklēšanas iekšienē, būt dzinējspēkam, kas cenšas ātrāk samazināt attālumu starp meklētājiem un cilvēku, kurš klīst tumsā? Trauksme, sliktas nojautas, bailes, laba griba un atbildība. Viss tas tiek absorbēts vienā vēlēšanās - atrast cilvēku dzīvu. Kā rīkoties, kad radinieki nevēlas palīdzēt meklēšanā? Vai meklētājam ir tiesības kaut ko solīt pazudušā ģimenei? Kāpēc tika izveidota vienība? Kādi motīvi vada šos cilvēkus? Atbilžu ir daudz, tās ir ļoti dažādas, reizēm negaidītas. 2020. gadā grāmata "Atrasts, dzīvs" uzvarēja nominācijā „Dzīvās stāsti” balvā „Lasītāju izvēle” no LiveLib.