Omelets pēc bizantiešu receptes

Hektors Hjū Manro (1870–1916), plašāk pazīstams ar pseidonīmu Saki (kas persiešu valodā nozīmē "vīna kalps" vai "kalps" un, iespējams, ir aizgūts no Omara Haijama rubai), ir angļu rakstnieks un žurnālists. Savā īsajā mūžā viņš ir paveicis pārsteidzoši daudz: Saki pildspalvai pieder romāni, lugas, politiskie esejas, tomēr vislielāko atzinību viņš ieguva pateicoties saviem satīriskajiem stāstiem.

Izvēlētie darbi, kas iekļauti šajā krājumā, iepazīstina lasītāju ar šo autora radošā mantojuma daļu. Saki mazā proza ir izsmalcināta smalkas ironijas, asprātības un groteskas kombinācija. Galvenais satīras objekts šeit ir vēlās Viktorijas un Edvarda laikmeta sabiedrība, tās raksturīgā liekulība, hipokrīzija un konservatīvisms. Izsmiekdams šīs neglītās cilvēka dabu iezīmes, Saki bieži izmanto paradoksa paņēmienu: rakstnieks meistarīgi savij reālistiskā stāstījuma un absurda elementus, atklājot netikumīgās puses ārēji labklājīgā dzīvē.

Asprātīga satīra, sižetu oriģinalitāte un izsmalcināts stils ir ieguvuši Saki slavu kā īsās prozas meistaram. Viņa stāsti, kas patiesi atspoguļo to pretrunīgo laikmetu, kurā rakstniekam bija lemts dzīvot, joprojām ir aktuāli arī šodien, ļaujot paskatīties uz sabiedrības normām caur humora un ironijas prizmu.