Aleksandrs Dima — vecākais (1802–1870) — slavenais franču rakstnieks, dramaturgs un žurnālists. Viņš dzimis Villers-Cotterêts, nelielā pilsētiņā Francijas ziemeļos, ģimenē, kurā bija ģenerālis Toms-Aleksandrs Dima un Marija-Luīze Labure, viesnīcas īpašnieka meita. Bērnību un jaunību Aleksandrs pavadīja savā dzimtajā pilsētā, kur iepazinās ar vienaudzi Adolfu Levjonu; šī iepazīšanās nākotnes rakstniekam kļuva par liktenīgu. Levjons rakstīja dzeju un aizrāvās ar teātri, viņš bija pazīstams ar daudziem Parīzes slavenībām un bieži stāstīja draugam par galvaspilsētas dzīvi. Jaunais Dima bija sajūsmā par viņa stāstiem un nolēma noteikti kļūt par dramaturgu, kā dēļ pēc kāda laika pārcēlās uz Parīzi. Tur jaunais cilvēks sajuta izglītības trūkumus, kurus aizpildīja, lasot klasiskus darbus, memuārus un vēsturiskas hronikas. Dima lugas sāka izrādīt teātra skatuvēs. Tās guva milzīgu panākumu pie publikas un nodrošināja lielus ieņēmumus, kas ne mazāk priecēja arī teātru direktorus. Sasniedzot atzinību teātra jomā, Dima pārgāja pie rakstu un romānu rakstīšanas. Viņa darbu sižeti bieži attīstās uz dažādu notikumu fona no Francijas vēstures. Lai tos uzrakstītu, Dima pētīja vēsturiskos dokumentus, pazīstamu personu memuārus, attiecīgā perioda hronikas. Un tomēr absolūtas vēsturiskās precizitātes viņa darbos nav: Dima centās padarīt savus romānus pēc iespējas interesantākus, viņš vēlējās tos piepildīt ar aizraujošiem piedzīvojumiem, kā dēļ dažreiz sagrozīja faktus intriģējoša sižeta dēļ. Šādas sagrozīšanas ir pilnīgi pieļaujamas mākslinieciskajā literatūrā, kas nepretendē uz zinātnisko patiesumu. Dima kļuvis par vienu no visvairāk lasītajiem autoriem pasaulē, un viņa grāmatas vairākkārt tiek pārrakstītas un tulkotas dažādās valodās pat pēc viņa nāves. Šis izdevums satur viņa romānu „Četrdesmit pieci”. Tas tika uzrakstīts 1847. gadā un kļuva par noslēdzošo daļu triloģijā par hugenotu kariem (pēc „Karalienes Margot” un „Grafienes de Monsoro”).
Izdevumu rotā ilustrācijas un noformējuma elementi, ko veikuši trīs franču mākslinieki 19. gadsimtā. Žans-Adolfs Boses (1818–1875) bija grāmatu ilustrators, gleznotājs-batalists un viens no vadošajiem sava laika batalistu žanra meistariem. Djedonē Ogjsts Lanselo (1822–1895) ieguva slavu kā litogrāfs, gravieris, grāmatu un žurnālu ilustrators; viņa darbi tika izstādīti Salonā (tā sauca prestižo Parīzes mākslas izstādi). Talantīgais ilustrators Edmonds Koppins (1815–1899) kļuva labi pazīstams pateicoties saviem darbiem, kas saistīti ar Aleksandra Dima tekstiem.
.jpg)
