Litorāls

Šī ir divu sieviešu stāsts. Viena no tām visiem ir parādā. Otrā it kā ir brīva, zina, ko vēlas, bet pakļaujas senām varām un slēpj zem drēbēm asti. Divas sievietes dzīvo slēgtā pilsētā pie Murmanskas, gaidot rītu bezgalīgajā polārā naktī. Viņas satiekas tikai alkohola narkozē, un šajā ir viņu glābiņš - patiesība, kas nav ilga.

Vēl tas ir stāsts par zēnu, kurš mēģina atrast sevi — atrod, pieviļ, zaudē. Un, visbeidzot, tas ir mīlestības stāsts: viena, otra un trešā, un ne viena no tām nevienu neglābj.

Okeāns šajā grāmatā — ir laika metafora. Tas izdzēš gaidas un atmiņu un, kā viļņi, atnes tās atpakaļ, apstrādājot pēc saviem ieskatiem.

«Okeāns aizgāja. Apkārt bija tukšums. Izsūknētās smiltis ar vienmērīgu palantīnu pārklāja zemi».