Kad Zemei bija divi Mēness. Kanibālu planētas, ledus giganti, dubļu komētas un citi nakts debesu ķermeņi

1959. gadā padomju stacija «Luna-3» uzņēma pirmās fotogrāfijas Mēness otrai pusei. Pat sliktā izšķirtspējā attēli pārsteidza zinātniekus: otrā puse izskatījās kā milzīga kalnu masīvu telpa, nevis kā plašas lavu līdzenumi, kas sedz redzamo no Zemes pusi. Nākamās misijas ar kvalitatīviem attēliem apstiprināja šo atklājumu. Kāpēc Mēness izskatās tieši tā un vai tas var kaut ko teikt par mūsu vietu Visumā? Izrādās, ka var — un diezgan daudz. Grāmatā «Kad Zemei bija divi Mēness» pazīstamais planetologs Eriks Asfogs sūta mūs aizraujošā ceļojumā uz visattālākajiem mūsu Galaktikas laikiem, lai noskaidrotu, kāpēc Mēness ir tik atšķirīgs. Interesanti uzrakstīta, ar provokatīviem argumentiem, šī grāmata ir ne tikai apreibinošs astronomisks ceļojums, bet arī dziļa izpēte par dzīvības izcelsmi miljardiem kilometru attālumā no mūsu mājām.