Viss, kas man ir

Monikai ir trīspadsmit, un viņa nojauš, ka tas mierīgais pasaules, kurā mēs dzīvojam bērnībā, - tas nav uz mūžīgiem laikiem.

Tagad viņai jau ir divdesmit septiņi, un viņa ir izsmalcināta intelektuāļa mīļākā. Mirdz profesijas: skolotāja, žurnāliste, copywriter…

Pēc desmit gadiem viņai ir māja, vīrs un ļoti patstāvīga meita Maikena.

Četrdesmit sešos gados Monika ir neatzītā ģēnija muze un saimniece fermā ar nemierīgām vistām. Varbūt tas ir laime?

Piecdesmit divos gados viņa skatās spogulī un pēkšņi pamanīja, cik ļoti viņa ir kļuvusi līdzīga mātei…

Šajā stāstā, kas stāstīts ar retu emocionālo precizitāti, gandrīz tikpat neizbēgami atpazīsti sevi.