Bālā uguns

„Bālā uguns” (1962) — visneparastākais pēc formas Vladimira Nabokova darbs, kas sastāv no epigrafa, vienādā nosaukumā dzejas 999 rindās, ievada tam, plaša komentāra un rādītāja. Apstākļi, kādos Džons Šeids radījis ģeniālo dzeju savās pēdējās dzīves nedēļās, atspoguļojas fantastiskā komentāra prizmas, ko sastādījis noslēpumainais un vientuļais amerikāņu dzejnieka Čārlza Kīnbota pielūdzējs, kas piepilda „Bālās uguns” pasauli ar savu radošo pieredzi, atmiņām un bailēm. Šajā izdevumā romāns tiek publicēts Veras Nabokovas tulkojumā.