Traka Cepurīša Noslēpums

Zelta laikmets detektīvā mums ir dāvājis daudz zvaigžņu vārdu. Šādu autoru darbi kā Agata Kristi, Gilberts Čestertons, Ērls Stenlijs Gārners, Reks Stauts ir attīstījuši un pilnveidojuši detektīvu žanru, to romāni, bez šaubām, atzīti par klasiku, joprojām ir mīļi lasītājiem un ir kvalitātes etalons nākamajām autoru paaudzēm. Goda vieta šajā plejādē pamatoti pieder Džonam Diksonam Kārām (1906–1977) — virtuozam meistaram ideāli uzbūvētiem «neiespējamiem noziegumiem slēgtā telpā». 1933. gadā romānā «Raganas Midzenis» Džons Diksons Kārā pirmo reizi iepazīstināja publiku ar detektīvu-amatoru doktoru Gideonu Fellu. Varoņa izskats, iespējams, tika ņemts no cita detektīvu žanra korifeja — Gilberta Čestertona, un viņa nopelni detektīvu žanra vēsturē, pēc vairuma Kārā radošuma cienītāju domām, patiešām ir cienīgi apbrīnas. Tā, rakstnieks Kingslijs Emiss savā esejā «Mani mīļākie detektīvi» nosauca doktoru Fellu par «vienu no trim lielajiem Šerloka Holmsa mantiniekiem». Šajā krājumā iekļauti pirmie trīs romāni no cikla, kas stāsta par doktora Fella piedzīvojumiem: «Raganas Midzenis» (1933), «Traka Cepurīša Noslēpums» (1934) un «Astoņi zobeni» (1934).